Vai elektroniskais paraksts ir derīgs? ES atbilde saskaņā ar eIDAS

Kas tad ir elektroniskais paraksts juridiskā nozīmē? eIDAS to definē plaši: dati elektroniskā formā, kas ir pievienoti citiem elektroniskiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un kurus parakstītājs izmanto parakstīšanai. Šī definīcija ir apzināti tehnoloģiski neitrāla. Gan e-pasta beigās ierakstīts vārds, gan izvēles rūtiņa, kas atzīmēta, lai pieņemtu noteikumus, gan pašrocīga paraksta skenēts attēls, gan kriptogrāfiski aizzīmogots paraksts, kas balstīts uz valsts eID, var tikt uzskatīti par elektroniskajiem parakstiem.

Tā kā definīcija ir tik plaša, interesantais jautājums reti ir „vai tas ir elektroniskais paraksts?” — gandrīz jebkas apzināti veikts ir uzskatāms par tādu. Patiesais jautājums ir, cik liels pierādījuma spēks tam ir, ja otra puse vēlāk noliedz parakstīšanu. eIDAS uz to atbild, pamatdefinīcijai pievienojot trīs līmeņus, no kuriem katrs papildina identitātes apliecinājumu un viltojumu atklājamību. Jo augstāks līmenis, jo grūtāk parakstītājam ir ticami apgalvot, ka paraksts nav bijis viņa.

Tieši šeit notiek praktiskais darbs. Līmeņa izvēle ir riska lēmums: cik iespējams ir strīds, cik daudz ir likts uz spēles un cik spēcīgiem pierādījumiem ir jābūt? Piekrišana jaunumu vēstkopai un vairāku gadu piegādes līgums atrodas šī spektra pretējos galos, un tos nevajadzētu parakstīt vienādi.

Stūrakmens ir eIDAS Article 25. Article 25(1) nosaka nediskriminācijas principu: elektroniskajam parakstam nedrīkst liegt juridisko spēku un pieņemamību par pierādījumu tiesvedībā tikai tāpēc, ka tas ir elektroniskā formā, vai tāpēc, ka tas neatbilst prasībām attiecībā uz kvalificētu elektronisko parakstu. Vienkārši sakot, pat vienkāršs elektroniskais paraksts tiek ielaists tiesas zālē — tiesnesis to nevar noraidīt tikai tāpēc, ka tas ir digitāls vai nav „kvalificēts”.

Article 25(2) iet vēl tālāk attiecībā uz augstāko līmeni: kvalificētam elektroniskajam parakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā pašrocīgam parakstam. Tas ir spēcīgākais apgalvojums visā regulā. QES ir ne tikai pieņemams — tas ir juridiski pielīdzināts pašrocīgam parakstam ar tinti visās ES dalībvalstīs. Tieši šī pārrobežu līdzvērtība padara QES tik vērtīgu augstas vērtības vai Eiropas mēroga līgumiem — tā novērš strīdu par to, vai paraksts „patiešām ir spēkā esošs”.

Tāpēc, kad cilvēki jautā, vai elektroniskais paraksts ES ir juridiski saistošs, Article 25 sniedz divdaļīgu atbildi. Ikviens līmenis ir pieņemams, un to nevar noraidīt par to, ka tas ir elektronisks. Tikai kvalificētais līmenis ir automātiski pielīdzināms pašrocīgam parakstam. Viss pārējais starp šiem diviem punktiem ir atkarīgs no tā, cik pārliecinoši ir jūsu pierādījumi — un tas mūs noved pie trim līmeņiem.

Vienkāršs elektroniskais paraksts (SES) ir pamatlīmenis — ierakstīts vārds, klikšķis „pieņemt”, uzzīmēts paraksts. Tas ir juridiski saistošs un pieņemams saskaņā ar Article 25(1), un tas ir pilnībā piemērots zema riska, liela apjoma līgumiem, kuros pušu identitāte nav nopietni apšaubāma. Tā vājums ir pierādījumu ziņā: ja parakstītājs to noliedz, jūs paļaujaties uz apkārtējo kontekstu (IP žurnāliem, laika zīmogiem, e-pasta saraksti), nevis uz pašu parakstu, lai pierādītu, kurš ir parakstījis.

Uzlabots elektroniskais paraksts (AES) paaugstina latiņu, izpildot četras prasības, kas noteiktas Article 26: tam jābūt unikāli saistītam ar parakstītāju, jāspēj identificēt parakstītāju, jābūt izveidotam, izmantojot paraksta izveides datus, kurus parakstītājs var lietot savā vienpersoniskā kontrolē, un jābūt saistītam ar parakstītajiem datiem tā, lai jebkuras vēlākas izmaiņas būtu atklājamas. Praksē AES bieži tiek nodrošināts, izmantojot valsts eID shēmas, piemēram, Smart-ID un Mobile-ID Baltijā, sniedzot spēcīgu identitātes apliecinājumu un viltojumu atklājamību — stabilu vidusceļu lielākajai daļai darījumu līgumu.

Kvalificēts elektroniskais paraksts (QES) ir AES, kas izveidots ar kvalificētu paraksta izveides ierīci un balstīts uz kvalificētu sertifikātu, ko izsniedzis kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs. Tikai QES iegūst Article 25(2) noteikto līdzvērtību pašrocīgam parakstam. Kompromiss ir papildu sarežģījumi un nodrošināšana: QES ir nepieciešami kvalificēti sertifikāti un ierīces. DokDesk ir veidots tā, lai tam varētu pieslēgt kvalificētus uzticamības pakalpojumu sniedzējus un ierīces — pēc savas uzbūves tas ir gatavs QES —, taču tas pats neizsniedz kvalificētus sertifikātus un nedarbojas kā kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs.

eIDAS nosaka, ka elektroniskie paraksti ir spēkā esoši, taču tā skaidri neatceļ valstu noteikumus par formu, kāda jāievēro konkrētam darījumam. Article 2 skaidri norāda, ka regula neietekmē valstu vai ES tiesību aktus par līgumu noslēgšanu un spēkā esamību. Tādējādi līgums, kas ir spēkā rakstiskā formā, parasti ir spēkā arī tad, ja tas parakstīts elektroniski, taču, ja valsts tiesību akti pieprasa kādu konkrētu formalitāti, šī formalitāte joprojām ir noteicošā.

Klasiski piemēri ir darījumi, kurus dažas dalībvalstis pieprasa noslēgt pie notāra vai noteiktā akta formā: atsevišķi nekustamā īpašuma pārejas darījumi, daži uzņēmumu dibināšanas akti un vairāki ģimenes tiesību un mantojuma jautājumi, piemēram, testamenti, laulības līgumi vai dāvinājumi. Šādos gadījumos valsts tiesību formalitāte — bieži vien notariāls apliecinājums — papildina parasto elektronisko parakstu vai aizstāj to. Šķērslis nav paraksta tehnoloģija, bet gan likumā noteiktā formas prasība. Šie izņēmumi atšķiras atkarībā no valsts, tāpēc akts, ko vienā Baltijas valstī var bez problēmām parakstīt elektroniski, citā var prasīt notāra līdzdalību.

Godīgais secinājums: lielāko daļu komerclīgumu — konfidencialitātes līgumus (NDA), piegādes un pakalpojumu līgumus, darba piedāvājumus, SaaS noteikumus, pamatlīgumus — var parakstīt elektroniski, un tie būs saistoši. Neliela, konkrēta darījumu kategorija ir pakļauta likumā noteiktām formas prasībām, kuras eIDAS apzināti atstāj dalībvalstu ziņā. Ja neesat pārliecināts, vai konkrētais darījums ietilpst šajā kategorijā, tas ir tieši tas brīdis, kad vērsties pie kvalificēta jurista attiecīgajā jurisdikcijā, nevis paļauties uz vispārīgu rakstu, piemēram, šo.

Tas, ka paraksts ir juridiski saistošs, ir nepieciešami, bet ne pietiekami. Ja līgums kādreiz tiek apstrīdēts, jums ir jāpierāda, kas parakstīja, ko viņš parakstīja un ka pēc tam nekas nav mainīts. Tas ir pierādījumu jautājums, un to izšķir ieraksti, kurus jūs saglabājāt parakstīšanas brīdī, nevis tikai paraksta esamība. Saistošs SES bez papildu pierādījumu ķēdes strīdā ir daudz vājāks nekā AES, ko apliecina valsts eID un aizzīmogots revīzijas pieraksts.

Tieši šo plaisu ir paredzēts novērst līgumu darbplūsmas platformai. Vienošanās par vienu, vienmēr aktuālu versiju, nevis par e-pastā pārsūtītu pielikumu virkni, novērš strīdu par to, „kura kopija ir īstā?”. Identitātes fiksēšana ar tādām shēmām kā Smart-ID vai Mobile-ID parakstīšanas brīdī sasaista reālu, apliecinātu personu ar dokumentu. Parakstītās datnes un tās pilnās vēstures aizzīmogošana tiesai gatavā pierādījumu bāzē nozīmē, ka pati dokumenta integritāte ir pierādāma, kas atbilst AES viltojumu atklājamības prasībai un stiprina jebkuru līmeni, kurā jūs parakstāt.

Arī šo pierādījumu glabāšanai ES saskaņā ar GDPR ir nozīme — gan attiecībā uz datu aizsardzības prasību izpildi, gan praktiskajā ziņā, jo ES esošus ierakstus ir vieglāk iesniegt un uz tiem paļauties ES tiesvedībā. Mērķis ir ne tikai paraksts, ko atzīst likums, bet pilnīgs, pārbaudāms ieraksts, kas jau no paša sākuma apgrūtina jebkādu apstrīdēšanu. Saistošs spēks ir minimums; mērķis ir aizstāvams līgums.